Atbilstība ūdens aizsargjoslu izmantošanas noteikumiem ir daļa no pasākumu kopuma, lai aizsargātu dabu, uzlabotu ūdens izmantošanas objektu sanitāro un ekoloģisko stāvokli un uzlabotu tuvējo ūdeņu teritoriju. Ūdensapgādes sistēmas darbības un uzturēšanas noteikumi ir aprakstīti specializētā SanPiN sadaļā, kurā arī noteikti vides objektu sanitāri higiēniskie standarti.
Ūdensapgādes drošības zona
Noteikumi par ūdensapgādes izmantošanu ir izklāstīti SanPiN 2.1.4.1110-02, kurai ir juridisks spēks un kas ir īpašumtiesību dokuments fiziskām un juridiskām personām.
Attiecībā uz ūdens apgādes izmantošanu vides pasākumi ir vērsti uz piesārņojuma samazināšanu un samazināšanu. Regula ir vērsta uz dažāda veida objektiem:
- virspusējs;
- pazemē;
- mākslīgs.
Studējot, uzskaitot un piemērojot ūdens lietošanas noteikumus, jāņem vērā, ka objekti tiek klasificēti un sadalīti pa zonām.
Virsmas objekti
- Pirmā josta ir ieplūdes struktūra. Tas tiek uzskatīts par drošības objektu ar caurlaides sistēmu ar apsargātu blakus esošo teritoriju, kuras lielumu nosaka atbilstoši ēku izmēriem.
- Otrā josta uzliek ierobežojumus teritorijai, kas atrodas blakus pirmajai, šeit ir aizliegtas jebkuras ēkas. Joslas robežu nosaka individuāli, atkarībā no teritorijas lieluma un iztekas, ūdens kustības ātruma, kas nepieciešami ūdenstilpes pašattīrīšanai.
- Trešā josta veic novērošanas funkciju. Lietošanai nav ierobežojumu, notiek uzraudzība.
Uz drošības zonu robežām ir izvietotas informatīvas zīmes, bet uz drošības zonu robežas zonām - žogs.
Pazemes aprīkojums
- Pirmā josta. Ūdensapgādes sistēmas drošības zona saskaņā ar SNIP ir no 25 līdz 50 metriem. Jebkuras ēkas, izņemot tās, kas saistītas ar ūdens ņemšanu, ir aizliegtas. Tie ietver sūkņu stacijas, ūdenstorņus un saimniecības ēkas. Piekļuve tiek piešķirta darbiniekiem, tehniķiem un inženieru komandām, kas novērš sistēmas darbības traucējumus. Teritoriju atdala žogs.
- Otrā josta. To aprēķina, izmantojot hidrodinamiskos likumus un klimatiskos-dendroloģiskos apstākļus, nosakot blakus esošās teritorijas iespējamā piesārņojuma apgabalu uz laiku no simts līdz četrsimt dienām.
- Trešā josta. Atrodas rajonā, kur dzīvo cilvēki. Paredzamais ūdens akas darbības laiks ir no 25 līdz 50 gadiem. Balstoties uz aprēķiniem, ir vispāratzīts, ka cilvēka darbības radītais piesārņojums ūdens uzņemšanu sasniegs daudz vēlāk nekā šajā periodā.
Ūdensapgādes sistēmas sanitārās aizsardzības zonas ir iezīmētas kartēs un norobežotas ar īpašām zīmēm.
Mākslīgie priekšmeti
Ūdens uzņemšana no konstrukcijām ārpus ūdens ņemšanas vietas tiek uzskatīta par mākslīgu ūdens izmantošanas objektu. Sanitāri higiēniskās aizsardzības zonas, kas neatrodas ūdens ņemšanas teritorijā no dabīgiem avotiem, izvietojas ap:
- filtrēšanas stacijas un uzglabāšanas tvertnes - līdz 30 metriem;
- sūkņu stacijas, noliktavas ar ķīmiskām vielām ūdens apgādei un sedimentācijas tvertnes - līdz 15 metriem;
- ūdenstorņi - līdz 10 metriem.
Netālu no ūdensvada tiek uzliktas sanitārijas ierobežošanas sloksnes ar platumu no desmit līdz piecdesmit metriem atkarībā no gruntsūdens līmeņa un ūdensvadu caurules diametra.
Ja ūdens kanāli tiek izbūvēti apdzīvotās vietās, ir atļauts samazināt aizsargājamās zonas, pamatojoties uz vienošanās ar SES rezultātiem.
Ūdens cauruļvadu aizsargājamo teritoriju teritoriju regulē SanPin 2.1.4.1110-02. Minimālajām robežām ir iestatīti šādi izmēri:
- vismaz piecus metrus no ēku un būvju pamatiem;
- vismaz trīs metrus no balstiem, žogiem un šosejām;
- vismaz divus metrus no ceļa marķējuma;
- vismaz viena metra attālumā no elektropārvades torņiem.
Ūdensvada aizsargjoslās nedrīkst būt tualetes bedres, atkritumu savākšanas vietas, kūtsmēslu krātuves, atkritumu savācēji un citas būves, kas varētu piesārņot ūdens nesējslāņus. Aizliegts būvēt ūdensvadus poligonos, notekūdeņu un filtrācijas laukos, rūpniecības uzņēmumos, baznīcu pagalmos un liellopu apbedījumu vietās.
Atbildība par drošības zonu pārkāpšanu
- Materiālu zaudējumu atlīdzināšana, kas radušies neatļautas būvniecības, nelikumīgas atkritumu uzglabāšanas un uzkrāšanas rezultātā aizsargājamajā teritorijā.
- Naudas sodi par normatīvo dokumentu noteikumu pārkāpumiem būvniecības laikā.
- Par aizsargājamo teritoriju sagrābšanu tiek piemērots kriminālsods.
Ja tiek konstatēts pārkāpums, neziņa par ūdens aizsardzības teritorijas robežām nav attaisnojums. Pirms būvniecības uzsākšanas vai zemes darbu veikšanas par atļaujām jāvienojas ar ūdensapgādes nodaļu.
Ja nav informācijas zīmju vai citu ierobežojošu pasākumu, par teritorijas drošību ir atbildīga ekspluatācijas organizācija. Ja sanitāro un epidemioloģisko ierobežojumu zonās ir visi informatīvie un aizsargājošie elementi, likumpārkāpējs ir atbildīgs.
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par režīma pārkāpumiem aizsargājamās teritorijās tiek uzlikts naudas sods:
- civiliedzīvotāji no 500 līdz 1 000 rubļiem;
- ierēdņi no 1 līdz 2 tūkstošiem rubļu;
- juridiskas personas no 10 līdz 20 tūkstošiem rubļu.
Naudas sodi tiek noteikti saskaņā ar 2006. gada 22. jūnija federālā likuma Nr. 116 - FZ versiju.
To prasību neievērošana, kas saistītas ar vides zonu nonākšanu ūdens cauruļvadu tuvumā lietošanai piemērotā stāvoklī, ir atbildīga:
- privātpersonām 3000 - 5000 rubļu;
- ierēdņiem 3000 - 5000 rubļu;
- juridiskām personām 20 000 - 30 000 rubļu.
Ar 2013. gada 21. oktobra grozījumiem ar Federālo likumu Nr. 282.
Par ūdenstilpju aizsardzības prasību neievērošanu, kas saistīta ar to piesārņošanu vai noplicināšanu, draud naudas sods:
- privātpersonām 1500 - 2000 rubļi;
- ierēdņiem 3000 - 4000 rubļu;
- juridiskām personām 30 000 - 40 000 rubļu.
Tā kā likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, pirms darba uzsākšanas ir nepieciešams vienoties par projekta dokumentāciju ar pārvaldes iestādēm, lai izvairītos no dabas resursu bojāšanas.
